TAUTAS NAMS
Kontaktinformācija
Adrese: “Tautas Dārzs”, Užavas tautas nams, Užavas pag., Ventspils nov., LV-3627,
 |
vadītāja Gundega Krūmiņa,
tālr. 28672616,
e-pasts: [email protected]
Darba laiks
Atvērti esam katru darbadienu un brīvdienās pasākumu laikos.
Apmeklētājus pieņemam:
pirmdienās no 13.00–17.00;
trešdienās no 9.00–12.00, 13.00–16.00;
ceturtdienās no 9.00–12.00, 13.00–16.00.
 Amatierteātris H. Paukša lugā “Piedod, Bokačo, ja vari” |
 Sieviešu vokālais ansamblis “Saiva” |
Užavā TN dibināts 1938. gadā. Atklāšanas pasākums notika 22. maijā ar Zemkopības ministrijas departamenta direktora P. Grāvīša piedalīšanos. Užavas TN iesvētīja Užavas–Landzes mācītājs J. Pilmanis. Atklāšanas pasākumā ieeju rotāja godavārti ar uzrakstu “Vienībā darbs zels, mūsu dzimteni saulē cels”. Užavas TN tiek dēvēts par tautas dārzu. Pirmās brīvās Latvijas laikos šeit darbojas deju kolektīvs, koris. Užavas kultūras dzīvi padomju laikos ir vadījuši daudzi. Visilgāk ir strādājusi vadītāja Diāna Linkovska. Diāna stāsta, ka Užavā vienmēr ir spēlēts teātris. Ir bijis savs deju kolektīvs, sieviešu vokālais ansamblis, meiteņu vokālais ansamblis. Īsu laiku paši mazākie užavnieki ir apguvuši arī modernās dejas. Bija laiks, kad Jānis Ramonas vadīja ansambli, kas muzicēja pašu ballītēs. Jāpiemin arī diskotēka “Atbalss”, kas izklaidēja užavniekus 80 gados.
Deviņdesmitajos gados Užavas TN ir slēgts, taču tas nenozīmē, ka cilvēki pašdarbību ir atstājuši novārtā.
Deviņdesmito gadu sākumā Užavā izveidojas folkloras ansamblis Austras Čepeļevskas vadībā. Skolas paspārnē darbojas dramatiskais kolektīvs, kuru vada S. Broša, bet I. Geste sieviešu vokālo ansambli.
Mainoties pagasta valdībai (V. Jansone), 2001. gadā lēnām, cik atļauj pagasta līdzekļi, TN tiek saposts tā, lai varētu notikt vismaz kādi pasākumi vasarā, jo telpās nav apkures. Īsu laiku par vadītājām nostrādā Rita Ramonas, Linda Ivzāne.
2002. gada oktobrī par TN vadītāju sāk strādāt Gita Vilgute. TN zālē tiek ieliktas lielas dzelzs krāsnis un šeit var uzturēties arī aukstajos mēnešos. TN tiek ievilkts ūdens un kanalizācija.
2009. gada 1. aprīlī notiek TN renovācija. Šī paša gada valsts svētkos svinam Užavas tautas nama otro atdzimšanu.
Amatierkolektīvi
Visos pagasta pasākumos pašdarbnieki ņem aktīvu dalību, jo vai tad ir iedomājams pasākums bez dziesmām, atraktīvām dāmītēm, čakliem rūķiem un draiskiem lieldienu zaķiem. Blakus šiem mazajiem iestudējumiem kolektīvi darbojas arī pie lugu iestudēšanas.
Amatierteātris “Maskas”, vadītāja Linda Sāmīte.
Nodarbības ceturtdienās no 18.30 līdz 21.00.
Sieviešu vokālais ansamblis “Saiva”, vadītājs Pēteris Landmanis.
Nodarbības trešdienās no 19.00 līdz 21.00.
Interešu pulciņi
Rokdarbnieku pulciņš
Zolītes spēlētāji
Pakalpojumu izcenojumi
Mazā zāle 4,85 (līdz100 m2), 9,57 (līdz 200 m2) eiro/h bez PVN.
Nomājot vienā iestādē divas vai vairākas iznomājamās platības vienlaicīgi, tiek piemērota 11% atlaide.
Nomājot telpas bērnu un jauniešu interešu izglītības organizētām nometnēm, tiek piemērota 40% telpu nomas atlaide.
Nomājot telpas organizācijām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma statuss, tiek piemērota 60% atlaide.
Kultūrvide Užavā
Užavas pagastā dzimuši un darbojušies daudzi ievērojami cilvēki, kas savā veidā ietekmējuši pagasta kultūras dzīvi.
Aldons Kalniņš (1928) – komponists, 1945/46. m. g. bijis dziedāšanas skolotājs Užavas skolā. Aldona Kalniņa daiļrade cieši saistīta ar tautasdziesmām, to vākšanu un pārradīšanu jaunās skaņās. Latviešu tautasdziesmu apdares ieņem patiesi nozīmīgu vietu viņa daiļradē. Aldonis Kalniņš ir komponējis daudz kora dziesmu un simfonisko skaņdarbu. 2002. gadā komponistam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Užavas pagasta „Braki” ir komponista tēva mājas. Savulaik tā bijusi liela vecsaimniecība. Komponista tēvs arī bijis aktīvs pagasta sabiedriskās dzīves veidotājs, vadījis baznīcas kori, pats izgatavojis mazas ērģelītes. Ģimene cieta no represijām, tika izsūtīta uz Sibīriju. Tikai pēc neatkarības atjaunošanas komponists vecāku mājas atguva savā īpašumā.
P. Jaunzems (1951) – ievērojamais tēlnieks dzimis Užavas pagasta „Celmos”.
Herberts Dorbe (1894-1983) – rakstnieks, bijis arī skolotājs Užavas skolā, mācījis bērniem gan lasīšanu, gan glītrakstīšanu, viņa vadībā skolā iestudētas ludziņas. Rakstniecībai atvēlējis gandrīz 72 gadus, skaitot no pirmā publicētā dzejoļa līdz pat pēdējai uzrakstītai grāmatai „Savu bēniņu direktors”. Daudzu bērnu dzejoļu autors, kuri publicēti savulaik pirmās neatkarīgās Latvijas populārajos mēnešrakstos „Jaunības Takas ” un „Mazās Jaunības Takas”.
J. Drēbe (1894-?) – izglītības biedrības „Auseklis ”priekšsēdētājs, skolotājs, Sārnates skolas pārzinis, dzimis Mazsārnatē.
K. Robežnieks (1896-?) inženieris mežkopis un skolotājs Užavā, dzimis „Saviķos”.
A. Jēka (1867 – 1912) – tālbraucējs kapteinis, kuģu īpašnieks.
E. Aistars (īstajā vārdā Anševics; 1899-1998) rakstnieks un pedagogs, dzimis „Tomdēlos”, miris ASV. Trimdā dzīvojot, iznākuši 13 darbi, garie stāsti, romāni. Tiem ir gan literāra, gan novadpētnieciska un kultūrvēsturiska nozīme.
M. Lepste (1881 -1970) Bijušais lībiešu savienības priekšsēdētājs, ilggadējs bākas sargs.
A. Brensons (1900-1979) –kapteinis, izgudrotājs, 1925.g. konstruējis patšauteni BREN, 50.tajos gados krāsni, kurā var dedzināt zaļu malku. Dzimis „Dižpukšos”.
N. Duve (1903-1941) – kapteinis, viņš gāja bojā vācu torpēdkuteriem nogremdējot tvaikoni „Gaisma”, apbedīts Kapteiņu kalniņā pie Užavas bākas.
K. Jansons (1916) – aktieris.
Daudz materiālu par Užavas vēsturi ir apkopojusi S. Salmiņa un viņas veidotie materiāli varbūt ar laiku iegūs grāmatas veidolu, jo jau pašreiz savākto un rūpīgi pētīto datu apjoms ir ļoti liels.
